otrdiena, 2008. gada 7. oktobris

Mario un citi tādi.

http://www.playsupermario.net/super-mario-flash-game.php

Aceroties bērnību..
atradu Mario...

Bet es vairs nemāku viņu tik labi spēlēt, jāpatrenējas mazliet.

Bija viena cita līdžiga spēle, kur tas galvenais varonis (un galvenais visu apkāvejs:) ) braukā ar skrituļdēli - kā viņnu sauca un kas viņš tāds bija - nav i ne mazākās nojausmas.

ceturtdiena, 2008. gada 2. oktobris

par darbiem un prieku

Pēkšņi radās sajūta, ka kaut ko gribas te uzrakstīt. Nekādas īpašās tēmas prātā nav, bet tāpēc jau arī bloga nosaukums ir "Refleksijas". Tieši tāda arī tagad jūtos - visnotaļ refleksīva.

Ko tagad daru? Var jau teikt, ka atpūšos pēc maģistra grāda iegūšanas. Un tagad jau man arī šķiet, ka nekādu mācību tuvākajā laikā man negribas. Un šis apgalvojums atsauc prātā manas sajūtas, kad gribēju mācīties angļu valodas mācīšanas metodiku. Jā, tagad vēl arvien atvelku elpu - galu galā, šķiet, ka gada laikā iegūt maģistru ir visnotaļ labs sasniegums. It kā jau atkal strādāju, atkal tulkoju filmas - šim darbam ir vairāki plusi:

1. redzu, kādas filmas tiek rādītas Latvijā (vairāk tas attiecas uz TV3 un TV6);
2. it kā atpūšos un strādāju vienlaicīgi, un par tādu darbu es allaž esmu sapņojusi (nav nekādas apnicīgās rutīnas, kas man kā savā ziņā radošai personībai tomēr lāgā pie sirds vis neietu);
3. pie visa šitā man vēl maksā kaut kādu naudu (labākais vēl jau ir arī tas, ka IIN tagad esot 15% iepriekšējo 25% vietā).

Protams, varētu jau teikt un varētu jau sūkstīties, ka tā nauda ir varbūt mazāka nekā es varētu vēlēties - īpaši jau, dzīvojot valstī, kurā tagad dzīvoju. Bet naudas jau nekad cilvēkam nebūs gana. Un galvenais jau tomēr laikam ir gandarījums strādājot un gandarījums par paveikto.