Trūkst man vārdu, Kristīnīt... Manā sirdī un prātā un manās atmiņās vienmēr būs šis jaukais, smaidīgais, dzīvesprieka pārpilnais un optimisma pilnais meitēns.
Smagi rakstīt šīs rindas...
Trūkst man vārdu. Nav pasaulē tādu vārdu, ko varētu tagad teikt.
Kāpēc Tu?
Tā ir Milzīga Netaisnība...
pirmdiena, 2007. gada 19. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru